Uvod

  • Rudens un ziemas tradīcijas. Svētki Latvijā


     Sveiki! Kā klājas?

    Frankfurtes starptautiskā lidosta. Jānis Zariņš no Rīgas un Džons Tērners no Vašingtonas, gaidot savu reisu, uzsāk sarunu kafejnīcā. Abi sarunu biedri dodas uz Rīgu. Līdz iekāpšanai ir atlicis daudz laika, un saruna izvēršas patiesi aizraujoša.


  • 1. daļa. Kāds pārsteigums!

    Saruna abu ceļotāju starpā izvēršas patiesi aizraujoša, un abi  pārsteigti konstatē, ka sarunas gaitā ir uzzinājuši daudz jauna.

    Oktobra beigās, kad notiek saruna, laiks ir drūms, vēss un lietains, bet šis laiks Amerikā iezīmējas ar jautru Helovīna svētku svinēšanu. Tomēr šajā sakarībā Jānim ir atšķirīgs viedoklis, un viņš uzskata, ka latviešiem jautras un trokšņainas svinības oktobra un novembra mēnešos nav pieņemamas.

    “Šis mums ir laiks, kad pieminam savus mīļos mirušos. Laiks klusumam, piemiņai, rimtām pārdomām un sirsnīgām atmiņām. Veļu laiks. Mūsdienās ir daudz jaunu cilvēku, kas Helovīna svētkus tomēr atzīst un atzīmē, tomēr mūsu senās latviešu tradīcijas ar to ir pretrunā.”


  • 2. daļa. Laiks svinēt!

    “Vēl vairāk”, piebilst Jānis, “latvieši vēlu rudenī ne tikai piemin savus mīļos aizgājējus un Veļu laika beigas atzīmē ar Svecīšu vakaru visās Latvijas kapsētās, bet novembris ir arī patriotisma mēnesis, jo šajā laikā atzīmējam veselus divus svētkus – 11. novembris ir Lāčplēša diena, kad godinām to kareivju piemiņu, kas cīnījās par Latvijas neatkarību; un jau nedēļu vēlāk ir 18. novembris, kas ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Abas dienas tiek atzīmētas, iededzot svecītes daudzviet, bet galvenokārt Daugavmalā jeb 11. novembra krastmalā. Visur Latvijā abi šie datumi tiek atzīmēti ar lielu vērienu, tiek organizēti dažādi pasākumi.”


  • 3. daļa. Laiks Ķekatām!

    Džons ir pārsteigts. „Ja jau jūs Latvijā nesvinat Helovīnu, varbūt ir kāds cits laiks, kad ir atļauts tērpties maskās, priecāties, dziedāt un dejot, un muzicēt?”

    „Protams, ka ir! Drīz vien pēc Svecīšu vakara sākam gatavoties Ziemassvētkiem! Šis ir Ķekatu laiks, kas ir tradicionālā masku parāde, un iet kopsolī ar vairākām tradīcijām!”


  • 4. daļa. Kas noticis?

    Džons ir pārdomu pilns. Vispārsteidzošākais šķiet tas, ka Helovīns ir jautra masku parāde, kas tik ļoti atšķiras no latviešu vēlīnā rudens laika tradīcijām. Abu valstu masku parādes nozīme atšķiras kā diena pret nakti.

    Jānis nevar tam nepiekrist, tomēr atzīmē, ka pat ne visi Latvijas iedzīvotāji senās latviešu tradīcijas ievēro, visur manāmas lielas atšķirības, un laika gaitā ieviesušās izmaiņas. Tādēļ var notikt arī pārpratumi, it sevišķi gadījumos, kad ārvalstu viesi nav iepazīstināti ar vietējām paražām un rituāliem.


  • 5. daļa. Turpinām!

     

    Džons ir sajūsmā. Tomēr mazliet žēl, ka latviešu un amerikāņu svētku svinēšanas tradīcijas ir tik atšķirīgas.

    Tomēr abi sarunu biedri vienojas vismaz vienā jautājumā: abās valstīs noteikti tiek rotāta Ziemassvētku eglīte. Atšķiras tikai nianses.


  • Uz tikšanos Latvijā!

    Pēc ilgās un aizraujošās sarunas Džons ir apņēmības pilns uzzināt iespējami vairāk par saviem latviešu senčiem un to dzīvesveidu. Viņš iepriekš nespēja ne iedomāties, ka Latvijā joprojām tiek uzturētas un lolotas tik senas paražas un tradīcijas, un ka vairākas no tām tiek atzīmētas tik dažādos veidos!

    Džons un Jānis norunā turpmāk sazināties, apmainās telefona numuriem un e pasta adresēm.

    Novēlēsim viņiem veiksmīgu dienu cerībā uz drīzu tikšanos atkal!